Subates Pestītāja evanģēliski luteriskā baznīca

 

Subates Pestītāja evanģēliski luteriskā baznīca

Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā un ir Valsts un Eiropas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, Latvijas mākslas vēsturē piemīt īpaša vieta. Pirmkārt, tās arhitektūra pilnīgi atšķiras no tradicionālā priekšstata par Latvijas lauku baznīcu. Otrkārt, Subates vārds tiek lietots, lai apzinātu kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kura 17 .gs. beigās darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā. No skopā ēkas apraksta uzzinām, ka tā ir 14 asis gara, 9 asis 2 pēdas plata un 5 asis 2 pēdas augsta masīva ēka ar šindeļu jumtu, labā tehniskā stāvoklī. 1940. g. baznīcai uzliek skārda jumtu. Nākošais remonts seko tikai pieminekļu valdes darbības laikā – 1935. gadā. Kopš tā brīža nenotiek nekādas būtiskas pārmaiņas līdz pat 1988. gadam, kad pamatīgi tika remontēta pati ēka un pārkrāsota baznīcas iekārta.

Baznīca atrodas kalnā, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Subates pilsētu, ezeru un Lietuvas robežu. Dievnama interjers ir īpašs baroka stila darinājums, ko veidojuši Stelmuižas kokgriezēji. Baznīcā ir brīnišķīga akustik

Vēsture

Subates pirmā baznīca bija koka ēka, kas celta 1576. gadā luterāņiem. 1662. gadā Vecsubates miesta īpašnieks Gothards Ksavers Zībergs pārgāja katoļticībā un ”pārrakstīja” tajā arī savus zemniekus. 1667. gadā luterāņu draudzes dievnamu piešķīra katoļiem un tas noveda līdz konfliktam, kurā luterticīgie dzimtļaudis tika padzīti no Subates un atrada patvērumu Subates ezera austrumu krastā – Prodes muižā, kas piederēja luterticīgajiem muižniekiem Hektoram Frīdriham un Johanam Reinholdam fon der Osten-Zakeniem. 1685. gada jūnijā tika sākta luterāņu baznīcas būvniecība, kas tika pabeigta pēc nepilna gada.^[1

^Arhitektūra

Baznīcas plāna pamatā ir taisnstūris, kura konfigurācija tiecas uz kvadrātu. Baznīcai ir stāvs jumts un četri piramidāli tornīši ēkas stūros. Piektais – pēc izmēra mazākais – zvana tornītis novietots jumta korē. Subates luterāņu baznīca ir vienīgais dievnams Latvijā, kura plāns un telpiskais risinājums ir tuvs 17. gadsimta beigās izplatītajai ideālā protestantu dievnama uzbūves koncepcijai. Baznīcas projekta autora vārds un tautība nav zināma, tomēr stilistiskas paralēles sameklējamas Nīderlandē, kura 17. gadsimtā bija viena no valdošo strāvojumu noteicējām Ziemeļeiropas arhitektūrā.

Baznīcas iekārta

Baznīcas iekārta tapusi ap 1715.–1720. gadu.^[2] Baznīcā atrodas ar ornamentiem un skulptūrām rotāts kokgriezumu ansamblis – altāris, kancele, biktssols, ērģeļu luktas, kristāmtrauka pamatne, gleznas rāmis un ziedojumu trauks. Subates vārds tiek lietots, lai apzīmētu koktēlnieku grupu, kura 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta sākumā darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā.